Gadsimtiem ilgi cilvēki visā pasaulē paļāvušies uz ogām un izmantojuši tās gan kā ēdienu, gan medikamentus.  Veselīgas var būt ne tikai meža, bet arī kultivētās ogas. Piemēram, krūmmellenes uzskata teju par superogām, jo tās satur daudz spēcīgu antioksidantu un tanīnu, kas neitralizē brīvos radikāļus, kuri ir asinsritē, un tādējādi palīdz pasargāt organisma šūnas. Ko vajadzētu ievērot, ja vēlaties audzēt krūmmellenes savā dārzā?

Kāpēc mellenes uzskata par veselīgām?

Salīdzinot ar citiem bieži sastopamiem augļiem un ogām, mellenēs ir vieni no iedarbīgākajiem, jaudīgākajiem antioksidantiem, un vairāki pētījumi liek domāt, ka tie pat varētu apturēt vēža šūnu veidošanos un samazināt iekaisumu. 

Šīs ogas nāk par labu sirds un asinsvadu sistēmas veselībai. Atklāts, ka cilvēkiem, kas sirgst ar metabolo sindromu, mellenes uzlabo endotēlija šūnu funkciju, kuras izklāj asinsvadus. Savukārt pētījumos ar dzīvniekiem secināts, ka mellenes var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni asinīs. 

Melleņu tonizējošās un antibakteriālās īpašības visizteiktāk piemīt žāvētām ogām, un tās var izmantot kā vienkāršu un efektīvu ārstēšanas līdzekli, ja ir caureja. Vēl mellenes var palīdzēt uzlabot redzi tumsā un acu veselību kā tādu, jo šīs ogas bagātīgi satur antocianīnu – antioksidantu, kas ir būtisks tieši redzei un spēj samazināt acu nogurumu. 

Svarīgi fakti par krūmmellenēm

Krūmmellenes pieder pie ēriku dzimtas augiem un aug savvaļā Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Selekcionētas Ziemeļamerikā, krustojot ASV un Kanādā augošās vairogu zilenes ar citām šķirnēm. Tās bieži jauc ar parastajām meža mellenēm, ko lasa un ēd Eiropas valstīs. Patiesībā gan ogas var ļoti viegli atšķirt, jo meža mellenes ir mazākas, mīkstākas un, pārgrieztas uz pusēm, ir tumši lillā. Gatavām krūmmellenēm ir balts vai zaļgans mīkstums. Meža mellenes nogatavojas ap jūlija sākumu, bet krūmmellenes ienākas dažādos laikos, sākot ar vasaras sākumu un beidzot ar rudeni.

Krūmmellenes ir pašauglīgas, bet savstarpēji aputeksnējoties ar citām mellenēm raža ir lielāka.  Ziedoši krūmi zied baltiem ziediem un smaržo pēc medus.

Krūmmellenes satur A, C, E, K, B1, B2, B3 un B6 vitamīnus, kā arī folātus, kāliju, mangānu, varu, antioksidantus (antocianīnus un flavonoīdus), gļotvielas un tanīnus.

Mellenes var kalpot kā gards mazkaloriju našķis, un tās var ēst svaigas, žāvētas vai saldētas. Tās ir lielisks dabīgais uztura bagātinātājs, jo satur daudz uzturvielu, bet vienlaikus maz cukura un tauku.

Kā stādīt un kopt krūmmellenes?

Krūmmellenes pēc savas dabas ir meža augs – prasībās līdzīgas viršiem, skujeņiem, rododendriem, tāpēc audzējot tik vienkārši kā ar jāņogu krūmu gluži nebūs. Bet, ja tai nodrošina visu nepieciešamo, krūmmellene nemaz nav cimperlīga un apbalvo pat ar desmit kilogramiem ogu no krūma.

Tātad likums numur viens – vietā, kur paredzēts audzēt krūmmellenes, augsne nedrīkst būt trekna. Pavēro, kur zilenes aug dabā – tie ir priežu meži, nabadzīga, smilšaina augsne.

Otra svarīgā lieta – mitrums. Tas krūmmellenēm ļoti vajadzīgs, bet – augu saknes mitrumā nedrīkst atrasties ilgstoši. Arī mežos mitrās vietās tās aug uz ciņiem, paaugstinājumā, nevis taisni mitrumā. Tas savukārt nozīmē, ka stādīšanas vietā gruntsūdeņi nedrīkst būt augstāki par 30–50 centimetriem. Tāpēc arī, stādot krūmmellenes purvā vai kūdrājā, parasti veido paaugstinātās vagas – līdz pat 60 centimetru augstas. Vai krūmmellenes var izaudzēt Zemgales mālā? Lai gan tā nav augsne, kas šiem ogulājiem visvairāk tīk, tomēr – var.

Var audzēt arī podos, piemēram, uz balkona, ja vien nodrošina augam nepieciešamās prasības.

Stādīt var visu veģetācijas periodu, arī rudenī. Amerikāņi stāda pat ziemā, jo pie viņiem ziemas ir ļoti siltas – ja vien zemē var iedurt lāpstu, tad stādīt var. Pat plus 4 grādos saknītes ir aktīvas un spējīgas iesakņoties. Augi spēj iesakņoties, arī ja tiek stādīti ziedēšanas un ogu periodā.

Augam vislabāk patiks skāba, irdena augsne ar pH 4–5. Izcili, ja tā ir kūdra. Stādīšanai jāizvēlas saulaina, ja vien iespējams, aizvēja vieta.

Stādot visa bedre jāpiepilda ar kūdru, vislabāk ar tādu, kas paredzēta tieši skābumu mīlošiem meža augiem. Kūdrai var pievienot arī priežu mizu mulču, lai augsnei būtu labāka aerācija.

Lai krūmmellenes labi augtu un ražotu, tās obligāti jāmēslo.  Ar kūtsmēsliem un vircu krūmmellenes mēslot nedrīkst.

Ogas veidojas uz sānu dzinumiem, kas ir 3–10 centimetru gari. Krūms jāapgriež tā, lai saule tiktu klāt krūma viducim un visām vietām, kur veidojas ogas, citādi tās būs sīkas un mazas. Vēlams, lai krūmam būtu 7–8 lielie zari. Labāk apgriezt pavasarī, jo tad var redzēt, kuri zari ziemā bojāti.

Ja krūmi iestādīti tīrā kūdrā, laistīšana nav tik būtiska, jo kūdrai piemīt īpašība pumpēt ūdeni uz augšu, tāpēc arī ļoti lielā sausumā augu saknes tiek pie mitruma un neizžūst. Bet, ja mellenes aug minerālaugsnē, zemē, obligāti jālaista.

Ja temperatūra ziemā ir līdz mīnus 20 grādiem, mellenes to var izciest, tāds aukstums mēdz nodarīt pāri tikai auga virszemes daļai. Vienīgais – ja bijis slapjš rudens un auga saknes atrodas ūdenī ilgāk nekā divas nedēļas, tad gan pat nelielā salā augi iet bojā. Arī ja krūms nav nobriedis, tam sals ir ļoti bīstams.

Tāpēc, ja krūmi, sākoties sala periodam, nav nometuši lapas vai tās nav iekrāsojušās sarkanas un zari nav stingri, uz ziemu krūmus vajadzētu piesegt. Vislabāk to darīt ar egļu zariem, saspraužot tos ap krūmu un tā viducī un veidojot tādu kā mežu. 

Lielākais krūmmelleņu ienaidnieks ir sēnīšslimības. Ja tiek pamanīti bojāti krūmu zari, pēc iespējas ātrāk ir jālikvidē slimie dzinumi un ogas, lai pasargātu pārējo augu. 

Kas jāzina, pērkot stādus?

Labāk dodies uz pazīstamām audzētavām, tādas būs uzticamākas. Skaties, lai stādam ir vismaz 3–4 dzinumi, nevis viens garš zars, jo var gadīties, ka tādam vienzarim jauni dzinumi nemaz neveidosies. Stāda lapām jābūt lielām – kā ķiršiem –, un tās nedrīkst būt dzeltenas. Lai būtu drošs, ka ogas būs, labāk pirkt 2–3 gadus vecus stādus, vislabāk tādus, kuriem jau var redzēt aizmetušos pumpurus, ziedus vai ogas. Ja pērkot tās ir, arī vēlāk būs.

Please follow and like us:
error