Bruģa izskats, noturība, ieklāšana un vienkārša kopšana ir vērā ņemami faktori, kas padarījuši to par visbiežāk izmantoto segumu lielu teritoriju klājumiem un mājas pagalmu uzspodrināšanai. Pats bruģēšanas process nav sarežģīts, tāpēc šajā rakstā uzzināsiet, kā pareizi izvēlēties un ieklāt bruģi.

Kā pareizi izvēlēties un ieklāt bruģi

Dažādi bruģa veidi

Bruģakmens var būt izgatavots no dažādiem materiāliem. Tas, piemēram, var būt tēsts vai zāģēts dabiskais akmens. Cena šādam materiālam ir augstāka – no 40 eiro par kvadrātmetru. Jo akmens skaistāks un vairāk apstrādāts, jo dārgāk maksā.

Zaļā zālienā labi izskatīsies sarkans klinkera bruģis. Kvadrātmetrs šāda Latvijā izgatavota bruģa maksā aptuveni 17 eiro.

Visplašāk izmanto betona bruģakmeni. Tam var piešķirt visdažādāko krāsu un formu. Šāds bruģis kalpo ļoti ilgi un lieliski iederas dārza ainavā. Piemēram, 5 cm biezs klasiskais pelēkais taisnstūra bruģis maksā, sākot no 6 eiro par kvadrātmetru. Jāņem gan vērā, ka tas domāts nelielām slodzēm un ar automašīnu braukt pa to nav ieteicams. Garāžas priekšā jāliek vismaz 7 cm biezs bruģis, kas maksā, sākot no 8 eiro par kvadrātmetru.

Ar bruģi var izklāt ne tikai celiņus un laukumus, bet arī grīdu lapenēs un nojumēs. No tā var veidot visdažādāko formu kāpnītes un paaugstinājumus.

Priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības:
• grunts svārstību dēļ segumā neveidojas plaisas;
• sakarstot bruģis neizdala kaitīgu vielu tvaikus;
• bruģa ieklāšanai nav nepieciešama lieljaudas celtniecības tehnika;
• bruģis liecina par saimnieka labo gaumi.

Trūkumi:
• akmens bruģis ir ļoti dārgs;
• lai pareizi ieklātu, pamats jāsagatavo ļoti rūpīgi;
• jāizveido drenāžas sistēma, lai liekais mitrums neizskalotu bruģa pamatu.

Sagatavošanās

Lai veiksmīgi izdotos ieklāt bruģi, jāņem vērā tādi svarīgi kritēriji kā izmaksas, izskats, kā arī instalācijas specifika. Tā ierīkošanai būs nepieciešamas:

  • šķembas;
  • smiltis;
  • ģeotekstila membrānas;
  • apmales;
  • mūrnieku aukla;
  • cimdi;
  • mērlente 30 m;
  • lāpsta;
  • dimanta disks griešanai;
  • slota ar cietiem sariem šuvju aizpildīšanai;
  • trokšņu slāpējošas austiņas;
  • aizsargbrilles.

Šķembas un smiltis

Vispirms novērtējiet, kāds ir zemes slīpums vietā, kur liksiet bruģi. Ja māja atrodas zemāk, jādomā par speciālu ūdens noteksistēmu veidošanu, citādi vēlāk lietusūdeņi un kūstošais sniegs krāsies pie ēkas ieejas un pamatiem. Šādas sistēmas notekūdeņu aizvadīšanai piedāvā gan būvmateriālu veikalos, gan firmās, kur pārdod jumta seguma materiālu.

Lai bruģis laika gaitā nesēstos un kalpotu ilgi, nepieciešams labi sagatavot tā pamatni. Vislabāk pamatnei derēs šķembas un smiltis, tomēr svarīgi atcerēties, ka katras kārtas biezums atkarīgs no laikapstākļu un ekspluatācijas ietekmes uz bruģēto virsmu. Šos materiālus iespējams iegādāties pat kubikmetra lielizmēra maisos.

Bruģis

Ņemot vērā, ka brauktuves daļai ir liela intensitāte, bruģa segumu nepieciešams klāt perpendikulāri paredzētajam braukšanas virzienam, tādējādi aizkavējot iesēdumu un rišu veidošanos. Speciālists norāda, ka, lai gan tas nav obligāti, tomēr ieteicams klāt arī ģeotekstilu, šādi izvairoties no zāles augšanas bruģa spraugās un starp slāņiem.

Gājēju un vieglo automašīnu piebraucamajiem ceļiem pietiek vien ar 6 cm biezu bruģakmeni, savukārt ceļiem ar lielu intensitāti un smagā transporta kustībai nepieciešams līdz 8 un pat 12 cm biezs bruģakmens.

Rūpīgākam saimniekam ir iespēja izvēlēties arī ūdens caurlaidīgu bruģi, starp kura spraugām notek lietus ūdens, tādējādi ļaujot samazināt nokrišņu ietekmi uz apkārtējo vidi. Savukārt eko bruģis būs ideāli piemērots ieklāšanai parkos izvietotajās autostāvvietās, dažādu vēsturisku ēku un iestāžu piebraucamajos ceļos. Izmantojot eko bruģi, segums ir piemērots transporta kustībai, tomēr saglabā zāliena efektu, tādējādi padarot to vizuāli pievilcīgāku.

Ceļa, ietves apmales

Svarīga bruģa likšanas sastāvdaļa ir arī apmalu izveidošana, lai bruģis neizjuktu vai neizstieptos. Vislielākā slodze tiek pārnesta uz seguma apmalēm vai ierāmēšanas akmeņiem. Tās novērsīs arī noplūdi materiāla pamata slānī, bruģakmens pārvietošanos šķērsvirzienā un tā nosēdi. Bieži tiek novērots, ka uz bruģētās virsmas, kurai nav uzstādītas akmens apmales, katru sezonu, kolīdz izkūst sniegs, parādās spraugas starp bruģakmens šuvēm.

Vispareizāk būtu apmales uzstādīt pirms ārējās ielas bruģa klāšanas, kad pamats bruģakmens klāšanai ir pilnībā gatavs. Ietves un ceļa apmales tiek uzstādītas uz pamatnes, kuras biezums no apmales apakšas un sāniem ir 10 cm.

Bruģa ieklāšana

Sākot ieklāt bruģa segumu, vispirms nepieciešams noteikt bruģa līmeni jeb tā saucamās augstuma pazīmes. Pēc tam nepieciešams norakt zemi aptuveni no 40 cm līdz aptuveni 1 m dziļumam.

Noraktajā augsnes daļā ber iekšā pieberamās smiltis, lai tiktu noklāta aptuveni 25 cm daļa. Nepieciešams rūpīgi noblietēt smilšu kārtu, lai bruģis nenosēstos brīvajās vietās.

Pēc smilšu kārtas iebēršanas zemē ber šķembu kārtu. Iespējams izmantot gan dolomīta, gan akmens šķembas. Šķembu slāni ber aptuveni 15-20 cm biezumā un to noblietē. Šķembu slānis atkarīgs no paredzētās bruģa noslodzes. Ja tas paredzēts arī mašīnām, ne tikai gājējiem, tad šķembu slānim jābūt biezākam.

Trešā kārta ir paredzēta smilšu kārtas ieklāšanai. To nepieciešams ieklāt pēc iespējas plānākā kārtā. Iepriekš jāapsver doma ieklāt ģeotekstilu pirms smilšu kārtas ieklāšanas, lai izvairītos no zāles augšanas bruģa starpās.

Pēc visu kārtu ieklāšanas un noblietēšanas, sāk likt izvēlēto bruģi. To ieteicams vienmēr sākt likt no taisnākās malas. Vietās, kur bruģis vairs neietilpst, to nepieciešams piegriezt vajadzīgajā formā, izmantojot dimanta disku griešanai.

Kad bruģa ieklāšanas darbi ir pabeigti, ar ūdeni bruģa starpās nepieciešams ieskalot smiltis, lai bruģakmeņi savā starpā ciešāk sastiprinātos un bruģis būtu kvalitatīvāks un ar ilgu mūžu.

Please follow and like us: