Alpinārijs jeb akmens dārzs ir neliela Alpu daļiņa jūsu dārzā. Citiem vārdiem sakot, tā ir kalnu apvidus imitācija ar alpu augu palīdzību. Alpināriji ir populāri ne tikai to praktiskuma dēļ. Akmens dārzs ir sava veida sintēze starp dzīvo un nedzīvo dabu. Akmens dārza ierīkošana ir īpaša māksla. Šajā rakstā uzzināsiet par akmens dārza galvenajiem iekārtošanas un kopšanas principiem.

Kā izveidot skaistu alpināriju jeb akmens dārzu

Akmens dārza galvenā iezīme ir akmeņi. Atkarībā no to izvēles un lietošanas veida izšķir dabiska (ainaviska) un mākslīga tipa akmens dārzus. Tie var būt veidoti kā terases, krautas atbalsta sienas, šķembu dobes, mozaīkveida stādījumi.
Akmeņi var radīt labvēlīgus apstākļus atsevišķu sugu augšanai, taču bieži vien tie augiem nemaz nav vajadzīgi. Galvenais ir atbilstoša un attiecīgi sagatavota audzēšanas vieta. Ja akmeņi nav funkcionāli nepieciešami, piemēram, celiņu iekārtošanai, reljefa augstuma starpības līdzsvarošanai (ar terasēm, atbalsta mūrīšiem u.c.), bet paredzēti tīri dekoratīviem mērķiem, esiet apdomīgi un atturīgi. Labi apsveriet, pirms ķeraties pie akmeņu krāvumu veidošanas. Arī censties radīt miniatūru kalnu ainavu mazā piemājas dārziņā nebūtu ieteicams. Labāk piemērotā vietā un atbilstošā mērogā veidot apkārtnē atrodamu akmeņu (laukakmeņu, dolomītu) atsegumu fragmentus, kādi raksturīgi Latvijas dabas ainavām. Protams, iespējams izteiksmīgs akmens var būt arī kā skulptūra. Katrā ziņā svarīgi, lai akmeņi būtu pietiekami lieli, lai tie izceltos starp augiem. Mākslīga tipa akmens dārzā var noderēt arī betona plāksnes, ķieģeļi.

Sagatavošanas darbi
Pirms ķerties pie darba, nepieciešams izdomāt, kādus augus tur vēlēsies redzēt dobē. Ja akmensdārzu plānots ierīkot līdzenā vietā, tad nepieciešams augsni atbrīvot no nevajadzīgajiem akmeņiem, saknēm utt.
Sagatavotajā laukumā jānogādā lielus oļus, smiltis, saplīsušās flīzes un citus būvgružus. No tiem var veidot topošā kalniņa reljefu. Pēc tam īstajās vietās saliek vislielākos akmeņus un akmeņu kompozīcijas. Pēc lielāko akmeņu sakārtošanas kalnus pārklāj ar 10 cm biezu auglīgās augsnes kārtu. Tai jābūt trūdvielām bagātīgai, lai augiem tur patiktu. Ja nolemsiet stādīt pavasara puķes, piemēram, ērikas un blakus skujenīšus, tad to vietu, kurā paredzēts augs, kas prasa skābenu augsni, būs jāielabo. Pašam jāizdomā, vai ir vēlēšanās likt plēvi. Kad augi būs jau iestādīti, tikai tad sakārto pārējos akmeņus un iestāda augus.

Akmeņu izvēle
Akmeņi ir svarīgs dobes elements. Tiem jābūt lieliem oļiem. Labāk izvēlēties pelēkos akmeņus, jo tos būs vieglāk uzturēt “kārtībā”, respektīvi, baltie akmeņi var palikt netīri. Akmeņi veic ne tikai dekoratīvās funkcijas, bet arī uzlabo drenāžu, augsnes sārmošanu, akumulē mitrumu saknēm, nodrošina ēnu augu augšējai daļai, pasargā tos no vēja.
Svarīgi akmeņus novietot tā, lai izkārtojums būtu dabisks. Vislabāk izvēlēties viena veida akmeņus jeb iežus. Kaut profesionāļi iesaka labāk neizmantot regulārās formas apaļos vai vienāda izmēra akmeņus, jo tādā gadījumā akmensdārzs izskatīšoties pārāk monotons, bet, ja tieši tāds ir tavs mērķis un tev gribās izmantot vienādus akmeņus – uz priekšu, katram sava gaume un savs dārzs.
Akmeņu skaits alpinārijos var atšķirties. Dažiem patīk, ja akmeņi dominē, citi labprātāk no tiem izveido tikai fonu, akcentējot augus. Liela nozīme ir esošo akmeņu un augu kvalitātei. Ja tie ir ļoti interesanti, žēl būtu neizrādīt to skaistumu. Ja kalniņš ir lielāks par 8-10 kvadrātmetriem, tad akmeņus labāk izkārtot nevis gareniski, bet gan grupās, dažas zonas noformējot ar atsevišķiem oļiem. Tas ļaus kontrolēt kalniņa augstumu, lai tas nepārsniegtu 1-1,2 metrus, jo lielāks pakalniņš mazā platībā izskatīsies neorganiski.
Parasti tiek atlasīti trīs, pieci vai septiņi lielākie akmeņi ar interesantāko formu un faktūru, no tiem viens kalpos kā virsotne – topošās kompozīcijas pamats. Akmeņiem jābalstās pret kompozīcijas drenējošo pamatni (šķembas, flīzes), lai nākotnē tie nenosēstos. Mazākos akmeņus sakārto vēlāk.
Ja akmeņdārzā nozīmīgāki ir augi, tad kompozīcijai ieteicams izvēlieties kaļķakmeni, jo tas ir porains, tādēļ saknes tajā varēs iekļūt daudz vieglāk. No otras puses, augsnes reakcija būs sārmaina, lai gan dažiem augiem nepieciešama skāba augsne.

Kad izmanto plēvi
Zem mulčas kārtas var ieklāt speciālu plēvi – ģeotekstilu, kas samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kavēs nezāļu augšanu. Jo īpaši šāda plēve nepieciešama jaunos stādījumos, kur starp augiem ir lielas, brīvas platības. Ja pareizi iestāda augus, tie nosedz augsni un nezāli zem tiem nevar redzēt. Plēves malas var ar metāla skaviņām pienaglot pie zemes. Tad izgriež caurumus tajās vietās, kur paredzēts stādīt augus, konkrēto vietu sagatavo auga prasībām un stāda augu zemē, uz pārējās plēves izvietojot akmeņus.

Kādus augus izvēlēties
Lielākā daļa akmeņdārza augu labi jūtas caurlaidīgā, trūdvielām ne pārāk bagātā augsnē. Tai jābūt brīvai no daudzgadīgajām nezālēm. Galvenās atšķirības izpaužas to prasībās pēc apgaismojuma un augsnes mitruma.
Lai cik nozīmīgi akmensdārzā ir akmeņi, visbiežāk tas tomēr tiek veidots no ziediem. Piemērotie augi parastajā puķu dobē droši vien neizskatītos pārāk krāšņi, nobālētu citu ziedu priekšā, taču atbilstoši pasniegti, tie atklāj savu dabisko šarmu. Un otrādi – profesionāļi uzskata, ka akmens dārzam nav piemērotas rozes, dālijas un līdzīgi augi.
Akmeņdārzā lielākoties stāda augus, kam raksturīgs zems, bieži vien pat klājenisks augums. Tāds tas veidojies dabā, pielāgojoties kādiem nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Līdz ar īpašo auguma formu šiem augiem raksturīgi spilgti ziedi, interesanta lapu krāsa vai arī vairākas šādas īpašības kopā.
Pirms stādīšanas augus sašķiro grupās, tāpat kā akmeņus. Izšķir dekoratīvos krūmājus un miniatūrus kokus.
Pundurīgā sortimenta dažādošanai nereti izmanto vidēja auguma ziemcietes. To ir ne mazums, taču vislabāk izmantot veģetatīvi mazkustīgas cerveida vai pudurveida sugas (šķirnes), izvietojot augus pa vienam, vairākiem vai nelielās grupās kā akcentus starp mazāko augu paklājiem.
Tāpat kā akcentu var izmantot mūžzaļos augus, visbiežāk skujeņus. Ja tos rūpīgi pieskaņot savā starpā, tad tie nezaudēs pievilcību visa gada garumā. Tie var sniegties pār kalniņa virsotni, nodrošinot nepieciešamās vertikālās un horizontālās līnijas kompozīcijā. Nelielus, bet tomēr interesantus augus iestāda tuvplānā. Tādējādi tiek nodrošināts neitrāls fons diezgan lielā platībā.
Dominējošajiem augiem nevajadzētu būt daudz. Nepieciešams, lai tie būtu pieskaņoti lielākajiem akmeņiem vai to grupām. Jāņem vērā viss: auga ziedēšanas laiks un ilgums, ziedu krāsas, to izskats uz konkrētu akmeņu fona.
Vienu augu veidu nedrīkst stādīt dažādās akmensdārza vietās. Ziedi jāstāda visai lielās grupās. Nav ieteicams tiekties pēc pārāk lielas augu daudzveidības. Saules pusē jāstāda izturīgi augi, kas pacieš arī karstumu.

Kā kopt akmensdārzu
Ja viss ir pareizi sastādīts, tad viss ir elementāri – kad noziedējis, tad jānogriež vecās lapas. Vasarā karstā laikā ir jāaplaista, ja nav laistīšanas sistēmas. Jāseko līdzi laikapstākļiem, lai nepārlaistītu dārzu.
Noteikti jāatceras, ka augi ir arī jāpamēslo – pabarot ar minerālmēsliem, atbilstoši katram augam.

Akmensdārza augu galvenās prasības:
• trūdvielām ne pārāk bagāta un ne pārāk smaga, taču pietiekami auglīga minerālaugsne, sastrādāta 30-40 cm dziļumā;
• pietiekams augsnes mitrums (vidēji  mitra līdz mēreni sausa) visā veģetācijas periodā;
• laba augsnes drenāža;
• vēlamais apgaismojums – saule, pusēna;
• no daudzgadīgo nezāļu saknēm iztīrīta augsne. Nezāles cītīgi jāravē arī pēc augu iestādīšanas. Jāatceras, ka zemā auguma dēļ šie augi nespēj pretoties spēcīgāku augu konkurencei. Ideāli būtu pārlūkot akmensdārzu vismaz reizi nedēļā.

Please follow and like us: